Šie divi gadi, un it sevišķi otrais, ir iedevuši milzīgu radošu brīvību. Ir likuši beidzot pa īstam sākt baudīt un novērtēt mūziku. It kā jau arī agrāk nebija tā, ka nenovērtēju, bet tad, kad tev beidzot tiek dota brīva telpa, tu atklājies pats sev, tu aptuveni saproti, ko un kā tu gribi, tevi nevens nebaksta, nekrauj tur nez kādas atbildības, tu paņem kaut kādu dziesmu, pamācies, rīt jau dziedi koncertā, pilnīga brīvība! Dodiet manu koncertmeistari (bez viņas šis viss nebūtu iespējams) un es plēšu vienalga, kur. Tas jau arī laikam bija tas, kas šajā dzīves laikā bija vajadzīgs. Tas, kurš to visu redz, patiešām nav mazais bērns. |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |