Kādēļ es nevaru būt no tām 95%, nē, 98% sieviešu, kuras dzīvo viduvējās, uz katra stūra sastopamās attiecībās ar parastu, mierīgu, normālu cilvēku, tādējādi nodrošinot sev finansiālo aizmuguri un emocionālo drošību (tieši to, ko cilvēkam, ĪPAŠI, ja viņš ir viens - lasīt - viens bez ģimenes) vajag?
Nu kas ar mani nav? Un kāpēc lielās, īpašās lietas prasa tikpat lielu laiku? :)
Nu kas ar mani nav? Un kāpēc lielās, īpašās lietas prasa tikpat lielu laiku? :)
Astrīda ir zelta gabaliņš, un liels paldies par viņu!!!