Kamēr esi jauns, it kā vari turēt gan hronisko bezmiegu, gan eksistenciālos stresus un bailes par jebko, kas saistīts ar rītdienu, un visām no tā izrietošajām personīgajām un profesionālajām sekām, kuras šobrīd neuzskaitīšu;
tieši tā - "it kā". Mazgulētās naktis un vispār viss iekšā (neatrisināmais, tētim rīt ir 3. miršanas gadadiena...) šobrīd ved ne pie dzīves, bet viduvējas eksistences. No rītiem ir mazāk spēka kā agrāk, pa dienu kaut kā ar kafijām sevi sastutē vai reizēm mūzika palīdz (ja Tev ir resursi to izpildīt!), taču principā staigājošs ne ta stresa, ne vientulības, vnk skumju kamols, tam jebkurā brīdī riskējot ritināties vaļā, nepiemērotos momentos un situācijās. To nospiežot, tas vienalga meklē iespēju šķetināties. Tas izpaužas atkal stresā, blokādē komunikācijā ar Viņu, kaut tieši šobrīd vajadzētu pēdējās kopīgās nodarbības tieši pretēji - uz pozitīvas nots pavadīt..
Es,protams, ļoti priecājos reizēm, ka uz kādu ir emocija,
bet ziniet, kļūst sarežģīti visu laiku it VISĀ sevi ierobežot. Jo redz, nevar, nedrīkst, jāuzvedās tā vai šitā, visa tā skolas situācija arī (reizēm liekas, ka kāds pamanījis manas simpātijas - un tas ir PĒDĒJAIS, kam jānotiek augstskolas vidē). Īpaši, ja nekas nekur neved. un viņš risku nu tiešām neuzņemsies, pat, ja tur būtu kāds mistisks patikšanas stariņš. Ne tas cilvēks, ne tas raksturs.
Uz vakarpusi sirds sitās, zilie riņķi, un pēdējā laikā, interesanti, pat full coverage tonālais krēms nenosedz sārto seju. Arī pucēties vairs īpaši negribas, vasaras smuku silueto izceļošo, gaisīgo svārku vietā uzvelku melnu tkreklu un džinsas. Agrāk vēl varēju piesegties aiz meikapa, bet pat tas kaut kā.. drūp nost, nesedz, vairs nepiedalās manā kamuflāžas spēlē.
tieši tā - "it kā". Mazgulētās naktis un vispār viss iekšā (neatrisināmais, tētim rīt ir 3. miršanas gadadiena...) šobrīd ved ne pie dzīves, bet viduvējas eksistences. No rītiem ir mazāk spēka kā agrāk, pa dienu kaut kā ar kafijām sevi sastutē vai reizēm mūzika palīdz (ja Tev ir resursi to izpildīt!), taču principā staigājošs ne ta stresa, ne vientulības, vnk skumju kamols, tam jebkurā brīdī riskējot ritināties vaļā, nepiemērotos momentos un situācijās. To nospiežot, tas vienalga meklē iespēju šķetināties. Tas izpaužas atkal stresā, blokādē komunikācijā ar Viņu, kaut tieši šobrīd vajadzētu pēdējās kopīgās nodarbības tieši pretēji - uz pozitīvas nots pavadīt..
Es,protams, ļoti priecājos reizēm, ka uz kādu ir emocija,
bet ziniet, kļūst sarežģīti visu laiku it VISĀ sevi ierobežot. Jo redz, nevar, nedrīkst, jāuzvedās tā vai šitā, visa tā skolas situācija arī (reizēm liekas, ka kāds pamanījis manas simpātijas - un tas ir PĒDĒJAIS, kam jānotiek augstskolas vidē). Īpaši, ja nekas nekur neved. un viņš risku nu tiešām neuzņemsies, pat, ja tur būtu kāds mistisks patikšanas stariņš. Ne tas cilvēks, ne tas raksturs.
Uz vakarpusi sirds sitās, zilie riņķi, un pēdējā laikā, interesanti, pat full coverage tonālais krēms nenosedz sārto seju. Arī pucēties vairs īpaši negribas, vasaras smuku silueto izceļošo, gaisīgo svārku vietā uzvelku melnu tkreklu un džinsas. Agrāk vēl varēju piesegties aiz meikapa, bet pat tas kaut kā.. drūp nost, nesedz, vairs nepiedalās manā kamuflāžas spēlē.