"Pa šo pusgadu gan esmu paspējusi galvā izdomāt visus iespējamos scenārijus, jo jāsaka Tev atklāti - viņa sapratne, inteliģence, novērtējums ir fantastiska lieta, ko saņemt jaunai sievietei, un mūsu situācijās jo īpaši nepieciešama. Jaunie puiši nav slikti, bet lielākā daļa no tiem nespēj sniegt šo dziļumu. Tātad, ja Viņš rīkotos, mans vienīgais apsvērums būtu - kā justos viņa sieva. Par cik es šo sievieti tuvāk nepazīstu, īpaši tālu hipotēzēs nokļūt nevaru, tāpēc varu vien iztēloties, ko pati darītu sievas pozīcijā. Tā domājot, nonācu līdz interesantam pagriezienam: iztēlojoties sevi precējušos, sapratu, ka - es labāk uzklausu no vīra atklātu ,godīgu atzīšanos ka viņš vēlas iet pa kreisi, nevis to dara slepeni. Es novērtētu un būtu priecīga, ja viņš atzītos, kas tieši ir tas, ko es viņam nevaru sniegt un kāpēc viņš to iet meklēt citur. Protams, es, tāpat kā neviena sieva, nepriecātos par mīļāko, tomēr - tas butu man papildus stimuls strādāt kā pie sevis, tā laulības stiprināšanas. Varbūt galu galā arī es pati viņam varu sniegt to, kā trūkst, un mīļākā atkritīs automātiski. Nu tā. Pasaules literatūra, māksla, vēsture ir pilna ar šādiem gadījumiem, kad cilvēks ieskatās aizņemtā. Ja aizņemtais riskē un rīkojas, visādi var sanākt, bet zini - mēs vienmēr paspējam padomāt par citiem, bet mazāk par sevi. Ja Tu jūti, ka TEVI šobrīd šī situācija iedvesmo, ja vēlies riskēt, ja ir adrenalīns un kaislība (kas māksliniekam patiesībā.. ir pat vitāli nepieciešamas lietas), es nenosodīšu. Tu ne par vienu neesi atbildīga. Tā ir viņa laulība, viņam arī jādomā. Katrā ziņā, situācija, kurā esi nokļuvusi, īpaši tavā kontekstā ir normāla, un es Tevi atbalstīšu, neraugoties, vai izvēlēsies krist viņa skavās un baudīt saldo aizliegto augli vai pieiesi tīri racionāli un pateiksi nē. Nav pareizo atbilžu, ir tikai Tava pieredze un vēlmes, kurām, kurš cits gan sekos, ja ne Tu pati?"