Lai savu iespēju robežās atslēgtos no operas piedzīvojumiem, paskatos Kiviča šovu. Lai kāda ažiotāža, pārdomas par konformistu bailīgo sabiedrību, kā arī sekojošais, rezonē ->
Kāds vecāks kungs esot Kivičam apgalvojis: "Izjūtu tevi kā savu dēlu. Par tevi uztraucos, piedomāju, pārdzīvoju.." Līdzīgus vārdus man saka arī tēvs. Taču tas ir arī viss, reāla darbība tam neseko. Patiesībā kaitinoši vārdi. Ja tā izjūtiet, varbūt atbrauciet kādreiz ciemos? Ko šādi vārdi REĀLI dod, ja REALITĀTĒ esam palikuši divatā ar Lieni, principā vieni pret pasauli?"
Kāds vecāks kungs esot Kivičam apgalvojis: "Izjūtu tevi kā savu dēlu. Par tevi uztraucos, piedomāju, pārdzīvoju.." Līdzīgus vārdus man saka arī tēvs. Taču tas ir arī viss, reāla darbība tam neseko. Patiesībā kaitinoši vārdi. Ja tā izjūtiet, varbūt atbrauciet kādreiz ciemos? Ko šādi vārdi REĀLI dod, ja REALITĀTĒ esam palikuši divatā ar Lieni, principā vieni pret pasauli?"