Ar laiku, starp citu, nepaliek vieglāk. Ar laiku tukšā telpa tikai izplešas, aizvien mazāk spējot kam to aizpildīt.
Mūzika, jā. Pārejoši, gaistoši, bet vismaz kaut kas.
Mūzika, jā. Pārejoši, gaistoši, bet vismaz kaut kas.
Man tiešām kļūst bail. Katru dienu kaut kādā mērā viļos cilvēkos. Tante jau teica- neviens tevi nemīlēs kā tētis. Taisnība izrādījās tīrākā.
Tikai atbildes, ko man ar to iesākt, ir kur? Drīz beigšu jautāt. Regulāra vilšanās ir destruktīva lieta, tāpēc laikam nebūs cita varianta, kā lēna noslēgšanās.