Droši vien uz ilgstošā bezmiega / guruma fona, kombinācijā ar pārāk strauji pukstošu sirdi un balsi zem profesora diriģēšanas zižļa, šovakar sajaucu skaņdarbu. Koncertā.
Bet tas tā, visbēdīgāk ir, ka starp mums viss ir neiespējami, taču viņš iekritis sirdī tā ļoti.. pamatīgi. Ar visu
Vnk sasodīts, vnk kāpēc tādu mazohismu, īpaši esošajā situācijā vienatnē, kur es pat gribot kompanjonu tādu kā vēlētos nevaru piedzemdēt..
Būtu gatava uz visu, lai tikai būtu kaut tikai dziļāka komunicēšanas iespēja abpusējā interesē, pilnīgi uz visiem apstākļiem būtu nospļauties