Rīt pirmais to do ir skriet uz studiju sekretariātu, jo aizmirsts samaksāt par skolu un nokavēti arī atļautie kavējuma termiņi, interneta info par eksmatrikulācijām šobrīd biedē (Vācija), bet kopumā kaut kā pēdējā mēneša laikā nepamet tāda liktenīga sajūta, nezinu, vai kas slikts notiks, bet pilnīgas pārliecības, ka kas labs, arī nav Saprotu, cik ļoti maz manējo cilvēku palikuši, un jā, es par tādu saukšu arī Maestro (pārsvarā viņa virzienā šī sajūta.. jeb savā? nezinu), bet bik biedējoši Gribas siltos apskāvienos... es jums, goda vārds saku, nevienu nevaru nosaukt, kurš tik ilgi skaistajos twenty beigās vada savas dienas šāda mēroga vienatnē:) |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |