Carpe · Diem

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Vakar pie Maestro biju. Panikas lēkme. Bija jau tā kā laiks (pēc statistikas, reizi pāris mēnešos). Klaigāšana, atsalums, biedējoši. Neviens nav vainīgs, vienkārši no ūdens krāna nevar tecēt vīns, tikai... tu tiecies kaut pie tāpaša ūdens krāna, jo ūdens ir labāk kā sausums.. *izmisumafilosofija
Arī profesors uzskatāmi atsalis šodien (visā situācijā, biju priecīga kaut vai par viņa eksistenci kā tādu..uz sakarīgu cilvēku kaut paskatīties).
Nesaprotamies īsti ar vok.pasniedzēju, kura ir inteliģenta, pa plauktiņiem, didaktiski spēcīga, bet es, emocionāla un aizvien vairāk pārliecināta, ka man der ķermeniskā impulsu, nevis intelektuālā pieeja...
Augstskolā katrs rausta uz savu pusi (vok.prof.+koncertmeistari), students pa vidu. Plkst. 12:00 dziedi vienā virzienā, 13:00 citā. Kordziedāšana un operdziedāšana, jāvar abus vienlaicīgi? Jā, jo es vēlos nevis mazāk dziedāt (arī tādus padomus nākas saņemt), bet iemācīties dziedāt daudz un dažādi.
Ja pats par sevi nerūpēsies, attīstības nebūs, es saprotu, bet, kā bez drāmas tikt cauri, neupurējot savu laiku un enerģiju tik ļoti nepieciešamo tik ļoti nepieciešamajai vok.attīstībai?

Pabaisa tukšuma sajūta. Par visu
Viss kaut kā...ne tā. Un lielās līnijās nelabojami, jo tēta mīlestību neatgriezt...

Bez Diānas atbalsta būtu vakars uz ezera.

* * *

Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry