Protams, pēc tik intensīva laika ir dabiski, ka atbraukšana atpakaļ uz savu istabiņu ir skumja. Nē, ne istaba skumja. Bet tas, ka vairs neviens nepajautā, vai viss ok. Vai esmu safe. Vai vispār kaut kur esmu. To "neviens", protams, ka referēju gan uz ģimeni (daudz domāju par tēti), gan uz Viņu, ar kuru mums jau vairāk kā nedēļu kontakta nav. Viņš vairs neliekas ne zinis. Var jau saprast, ja neesmu atbildējusi, taču.. skumji.
Rīt pārvācos uz riskanto dzīvokli, bet nu vairs neko. Man tur ļoti patika un izlēmu riskēt. Darbi, nauda, vissssss visss ir vajadzīgs, lai varētu sākt šo jauno chapter Ķelnē.
Rīt pārvācos uz riskanto dzīvokli, bet nu vairs neko. Man tur ļoti patika un izlēmu riskēt. Darbi, nauda, vissssss visss ir vajadzīgs, lai varētu sākt šo jauno chapter Ķelnē.