Nav foršāku sajūtu par 1) sūro sviedru piesātināto mitro drēbju novilkšanu pēc lieliska skrējiena (pēc mēneša pauzes atsāku, 6km kabatā, likās, ka būs sliktāk); ūdens iebliešanas; dušas; un 2) patiesas atpakaļ-mīlestības apskāviena no tā, ko mīli. Man ir tas pirmais vismaz. P.s. pēc dramatiskā aiz-aizvakardienas vakara sapratu, ka šitā nevar turpināt sev sirdi lauzt. Tagad gribēju no contact- te nu arī ir no contact. Tikai ne no manas puses, kā vēlējos! Nu ir man svarīga kontrole - ja ne lielajās līnijās, tad vismaz šādos mazos solīšos, kā - kurš kuram raksta, kurš kuru tur uz adatām! Muļķīgi, bet tā ir. Un ļoti nepatīk zaudēt! Āaaa |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |