Esmu pārvākusies atpakaļ uz Bonnu. Iekšā viss kaut kā- kaut kā - kaut kā - it kā skumji (drīzāk vainas apziņa par to, ka 2 mēnešos esmu nočakarējusi mūsu iespējas būt kopā - pat ne tikai es- mēs abi, un esmu vnk samīlējusies atkal nepareizajā), bet kaut kā
pareizi
viss šķiet pareizi
ka tagad esmu te, atpakaļ savā pasaulē.
pareizi
viss šķiet pareizi
ka tagad esmu te, atpakaļ savā pasaulē.
Dzeru kafiju un priecājos, ka ir, kur palikt. Ārā pāri +30, logs ir ciet, māja vēsa un prieciņš par mazajām lietām, kā sarunājām ar Diānu:) Par iepirkto pārtiku, par savu jumtu virs galvas, par to, ka laiks iet un drīz klāt nākamnedēļa ar skolas rezultātiem.