Šodien, kad teicu diriģentam, ka grūti tā - redzēt, bet nedabūt - viņš mēģināja iestāstīt, ka esmu pārāk problemātiska. Tā tas ir šā vai tā, taču ne par to jau jautājums :) Drīzāk par to, ka - nu katra sieviete grib būt karaliene, vai ne? Nedzīvojot ar vīrieti, kuram dubult-tribult-sazin-cik-viņ-paralēlās dzīves... sieviete grib un ir pelnījusi - ja atzīst savas jūtas - saņemt to pašu pretim... Tieši tāpēc jau mums sākumā viss bija tik forši - jo mēs nebijām saistīti. Katram bija sava dzīve. Kādas vēl tur kopā dzīvošanas, Dies pasarg. Jā, es jau tad pārdzīvoju, taču - dzīvot pie kāda, kuru tu mīli, bet kurš, zini, nekad nebūs tavs - to, dārgie draugi, sauc par emocionālo destrukciju un mazohismu. + apstākļu radītu pavērsienu... Nevis problemātiku... Pēdējie metri arī šeit. Nākamnedēļ kravāju koferus. Ziniet, baigi negribas atpakaļ uz vientulību kalna galā un galējāko komunalņiku Bonnā. Tas bija lielisks risinājums uz doto brīdi ziemā, bet... Kaut vai tāpēc gribētos iestāties skolā, lai var taisīties uz to lielpilsētu vienreiz. |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |