Reizēm ir tā, ka tu pamosties nakts vidū, vairāk uz rīta pusi, celties kauns, jo smieklīgi agri, un tad nu to pusotru stundu, ko esi pamodies, izdomā un apdomā bezmaz visu dzīvi. Domas, sākot no tā, ka viss pašam-viss pašam, beidzot ar pilnīgi absurdām un arī ne tik absurdām vēlmēm, kuras gribētos īstenot un ar pārdomām - a ko es darīšu tad un tad.
Pēc tam tu esi baigi atvieglots, ka aizmiedz un tās visas domas beigušās. Jo pēc idejas jēgas nav nekādas. Ir vienkārši jāsaprot, ko tu gribi no dzīves. Un jākoncentrējas uz labo, šķēršļu vietā saskatot iespējas. Kad cilvēki saka - "jājā, visi tikai tos veiksmes stāstus stāsta, neviens nestāsta par tiem, kuri tur no Vācijas kājām nāk mājās, utt.", gribas teikt - un malači, ka stāsta! Kāda velna pēc jākoncentrējas uz slikto? Kur tas ved, kāda tam jēga? Kur ir kāds cilvēks, kurš tā dzīvē tālu ticis un ir patiešām laimīgs?
Es pilnīgi pati apstulbstu no šādām runām, jo vienmēr esmu bijusi vispirms pesimiste un tikai tad varbūt-kaut kad vēlāk-visticamāk-arī-nē optimiste.
Pēc tam tu esi baigi atvieglots, ka aizmiedz un tās visas domas beigušās. Jo pēc idejas jēgas nav nekādas. Ir vienkārši jāsaprot, ko tu gribi no dzīves. Un jākoncentrējas uz labo, šķēršļu vietā saskatot iespējas. Kad cilvēki saka - "jājā, visi tikai tos veiksmes stāstus stāsta, neviens nestāsta par tiem, kuri tur no Vācijas kājām nāk mājās, utt.", gribas teikt - un malači, ka stāsta! Kāda velna pēc jākoncentrējas uz slikto? Kur tas ved, kāda tam jēga? Kur ir kāds cilvēks, kurš tā dzīvē tālu ticis un ir patiešām laimīgs?
Es pilnīgi pati apstulbstu no šādām runām, jo vienmēr esmu bijusi vispirms pesimiste un tikai tad varbūt-kaut kad vēlāk-visticamāk-arī-nē optimiste.
Bet kaut kā tas einstellungs mainās. It īpaši pēdējā laikā.
Un es neteiktu, ka uz nepareizo pusi.
P.S. Un kurš jums lika braukt uz Vāciju bez elementāras skanošā rezerves mājupceļa gadījumā? :)