Carpe · Diem

Mēs varētu runāt par 20. gadsimtam raksturīgo mūzikas stilistiku vai baroka mūzikas retoriskajām figūrām, mēs apspriestu eiro ieviešanas Latvijā plusus un mīnusus un analizētu Latvijas fiskālo politiku un progresīvā nodokļa ieviešanas nepieciešamību, mēs, labsajūtā atgūlušies šūpuļtīklā, malkojot vīnu, siltā vasaras naktī klausītos Ēriku Satī un apbrīnotu viņam raksturīgo fantastisko vienkāršību un domas skaidrību,
bet
kas tāds vienā personā
nav iespējams,
taču nav iespējams..?