Pabiju 2 naktis pie viņa kā pārejas periodu no Minsteres uz Bonnu- dievišķā sinhronizācija, viņa dzīve izmainījās tieši tajā pašā dienā, kurā es parādījos apkārtnē. Njā, tie momenti sēžot Maestro pie kājām un redzot, ka viss, ko es daru, tiek ķerts un grābts, eh... filmas skatu cienīgu sajūtu dēļ varu mirt arī šodien. Vienīgi dīvaini, ka arī no šejienes līdz viņam ir teju 2h, pat, ja 166km vietā ir 74.
Labi, bet iebraukt Bonnā gan bija... skumji. Labi, šķirties no viņa vienmēr ir skumji, tā teikt, kontrasta dēļ - kopābūšana skaistos apstākļos-vienatne nukājauaustrumeiropaipiederas, bet ok, tad no Bonnas arī cīnīsimies tālāk. Jā, man ir ļoti bail, bez skolas pirmo reizi dzīvē, un bez darba, nu tas jau normāli kā bezdarbnieks mūzīķis :) Labi, labi, rīt braucu uz Nīderlandi, viens projekts ar Studium Chorale. PALDIES par to, ļoti liels.
Esmu izkravājusi mantas un pēc pirmā šoka- vienkārši par to, ka viss atkal ir no sākuma- daudzmaz normāli jau jūtos tagad pēc pāris pirmajām stundām Annabergā, dzīvoju kalna galā meža ielenkumā senatnīgā ēkā. Pirmie cilvēki, kas gaitenī satikti, liekas tādi mazliet dzīves pabērni, muļķīgs pirmais iespaids, bet šķiet, ka būs sirsnīgi.
Labi, bet iebraukt Bonnā gan bija... skumji. Labi, šķirties no viņa vienmēr ir skumji, tā teikt, kontrasta dēļ - kopābūšana skaistos apstākļos-vienatne nukājauaustrumeiropaipiederas, bet ok, tad no Bonnas arī cīnīsimies tālāk. Jā, man ir ļoti bail, bez skolas pirmo reizi dzīvē, un bez darba, nu tas jau normāli kā bezdarbnieks mūzīķis :) Labi, labi, rīt braucu uz Nīderlandi, viens projekts ar Studium Chorale. PALDIES par to, ļoti liels.
Esmu izkravājusi mantas un pēc pirmā šoka- vienkārši par to, ka viss atkal ir no sākuma- daudzmaz normāli jau jūtos tagad pēc pāris pirmajām stundām Annabergā, dzīvoju kalna galā meža ielenkumā senatnīgā ēkā. Pirmie cilvēki, kas gaitenī satikti, liekas tādi mazliet dzīves pabērni, muļķīgs pirmais iespaids, bet šķiet, ka būs sirsnīgi.