Vakar dziedāju/spēlēju turku kāzās, nekad nebiju domājusi, ka to teikšu, bet tajos turkos reāli kaut kas ir. Nejūtos nekādā ziņā savā esības veidā ar viņiem vienota, bet tā kultūra ir nopietna.
Interesanti, ka 28. janvāra vēlā vakarā, kad pēc uzstāšanās nosalušām kājām gaidi savus transportus, pēkšņi jūti to īpašo pavasara smaržu gaisā, nu to, kas raksturīga siltiem, skaistiem silto gadalaiku vakariem, mīļākajiem dzīves momentiem
Parīt dodos prom no Minsteres
Interesanti, ka 28. janvāra vēlā vakarā, kad pēc uzstāšanās nosalušām kājām gaidi savus transportus, pēkšņi jūti to īpašo pavasara smaržu gaisā, nu to, kas raksturīga siltiem, skaistiem silto gadalaiku vakariem, mīļākajiem dzīves momentiem
Parīt dodos prom no Minsteres
Ar viņu gan viss ir kkā... īsi un aprauti sāk palikt. Cilvēks laikam nobijies, ka nu nekādi joki vairs nebūs, pārgriežot Minsteri Bonnā būšu daudz tuvāk, skolas, darba nav, un domā, ka kritīšu viņam virsū ar savas dzīves organizāciju. Nāni!