Minsteres koris ir noiets etaps, esam mēs tomēr mentāli nenovīdīga tauta, bet ziniet, visam ir jēga, ja ir bijusi iespēja iepazīt vienu tik lielisku cilvēku kā Agnese. Interesanti, nepazīstot cilvēķu, ka var runāt par pasaulīgām un tik personiskām tēmām, par kurām reti dalos (ja vispār) pat ar tuvākajiem ilggadējiem draugiem. Var būt 99 sāpīgas pieredzes (nē, ne kļūdas - pieredzes! - tā mani te labi samācīja:) ) un tā 1 labā, kas visu atsver. Vakardien paciemojos Nordvaldē pie viņas un viņas latviešu ģimenes, savācos gudras grāmatas un filosofijas ļoti aktuālas manai nepieciešamībai mainīties.. protams, sirsniņa ietrīcējās- arī man gribētos tādu stabilitāti.