Carpe · Diem

Atpakaļ pilnīgā vientulībā Minsterē. Skumji
Īpaši, jo Ķelnē iestāties iespējas izsīkst manā acu priekšā
Padomāt, vai vajag solo karjeru taisīt / nav drošības, pirmo reizi dzīvē dzirdēju, ka iesaka padomāt...
...

Varbūt braukt mājās un izbeigt šo visu. Naudas ilgtermiņā nav, dzīvot līdz ar to arī nebūs kur+Minsterē dārgi, Minsteres augstskolā neomulīgi, man tagad skatās uz pirkstiem
Plus galvenokārt mani jau uztrauc nevis manas neveiksmes, bet tas, kā izskatos viņa acīs. Vēl plusā bik par tuvu esmu atkal Viņam, nē, Viņš ir brīnišķīgs!, un rādās, ka es esmu tā, kas visu čakarē, vakar, piem., kā bērns apvainojos, kad vajadzēja vispār totāli mirdzēt un izmantot iespēju iekļūt dziļāk. Tā vietā labāk aizbaidīt un nogriezt pašai savas iespējas, vai ne?
Kur un kā būt? Dedzinu sveci pirms gulētiešanas

Atbilde ir mīlestība?