Carpe · Diem

Principā viss pašlaik notiekošais mani dzen konkrētā stūrī, it kā vēlreiz atgādinot: nav tev te, ko.
Cerēju uz vienu, sanāca pavisam kas cits, un, plašākā kontekstā raugoties, tas laikam ir tieši tas, kas vajadzīgs. Lai man vienkārši augstskolā nebūtu vairs neviena iemesla palikt, neviena, izņemot manu vismīļāko koncertmeistari, pie kā pieturēties. Tik tālu nu esam.
Mazliet tiek palauzti spārni, bet tikpat ātri ar patiesu labvēlību, no iepriekš minētās personas, kuras nozīmi visā šajā vnk nespēju neuzsvērt un nenovērtēt, atkal spalvas sabužinās.
TALLINA, neklusē. Man ir trīs dienas laika pieņemt lēmumu.