14km ar riteni gar Ponte Vecchio upi, plus 13, saule, riteņa dotā vēja brīvība, vakarā pirmo reizi apmeklēju vienu no pasaules labākajām operām, Florences operu, kurā dzied arī mana Mirabela, šoreiz ārpus operas konteksta bērnu koru Ziemassvētku koncerts, nu ar koriem viņiem gan te nav nekāda īpaši sakara, taču nosecinājām, ka visu nevar gribēt - šī ir operas lielvalsts, koru tradīcijas lai paliek mums vai vācu/skandināvu telpai. Kamerkorim atkal nekad nebūs vokālās kapacitātes nobliezt vergu kori tā, ka tas arī skan
Protams, tas viss dzen mani izmisumā, jo sirds brēc pēc kamermūzikas, nevis operas, bet reāli tev nav šanču, ja neesi apzināti izglītojies kā solists, un vēl tie mani gadi, ko vnk esmu novilkusi kārpoties pa kamermūziku/koriem un kuru dēļ lielie buki mani neviens neņem nopietni
Nesaprotu, ko ķert, ko grābt, nu un ka vēl pasniedzēji kaunina par koriem un saka, ka esmu ceļā uz balss čakarēšanu, ja tūlīt pat nesākšu kā pilnais liriskais soprāns... un vēl bija doma iet kordiriģēšanu studēt, sasodīts, jo man kkā ir jāidzīvo, kad balss nebūs
ES NEZINU, KO DARĪT