Kāda raudāšana bija pēdējās dienas. Viņš beigās atbrauca uz koncertu, nokritizēja holandiešu "Mesiju", johaidī, baroka mūzikas speciālists :) (plus superīgas vāciešu-holandiešu attiecības, bet viņam ir taisnība), es biju gatava sperties viņam līdzi viņa darīšanās arī uz ārpus ģeogrāfiskā konteksta Esseni, pat, ja ar visiem koferiem būtu 3h papildus ceļš, jo man viņš vienkārši ļoti patīk, bet beigās viņš noorganizēja man palikšanu Holandē, pašlaik sēžu karaliskā numuriņā. Kāpēc es tik detalizēti stāstu? Jo pēdējās dienas noraudāju, pa lielam par to, ka ļoti bail no piečakarēšanas, da nē, man vienalga, ja čakarējas tie, kuri man nerup tik ļoti, taču viņu - viņu iemīlēju jau mūsu pirmajā sarakstes reizē, sēžot asarās Kuldīgā šovasar. Ļoti bail uzticēties, vispār, sasodīts, pasaulei kā tādai, jo labi zinu, ka man vairs nespīd tā īpašā beznosacījuma mīlestības, vienīgais, kad pašai bērni būs, a tas vēl kad (vai) būs? Šovakar lidoju uz Itāliju Ak, kungs, cik labi, ka viņš un Mirabela IR |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |