Es neko daudz pašlaik nestāstīšu, jo viss iet totāli neparedzamos virzienos, skaidrs tikai tas ir, ka es ceru, ka vēl neesmu par vecu, lai mācītos, lai sāktu atkal nākamruden.
Un ka man ir jāsaka milzīgs paldies tam, viņam, kurš jau sen ir pārkāpis visas mūsu sākotnējā tikai fiziskā dīla robežas, - bez viņa es būtu šeit pazudusi.
Un mani Rīgas īrnieki - ziniet.. tas, ka es esmu jauka, saprotoša meitene, kas pie tam dzīvo ārzemēs un nifiga nevar izkontrolēt, ko jūs tur darāt, es ticu, ka ir tas viens, kurš to visu redz.