Nu ko lai es jums saku, esmu tikko atgriezusies no tripiņa Ķelne-Māstrihta-Amsterdama-Minstere, man balss nav VISPĀR, visu šo nedēļu ar ārsta ziņu guļu mājās ar antibiotikām, sāpošu galvu, vēderu un muguru no klepošanas, Amsterdamas koncertu ar Studium Chorale nu reāli nevarēju nodziedāt, pirmo reizi mūžā skaņa ārā vienkārši nenāca. Johaidī, un tikai 4 soprāni bijām, kopumā 16, šausmīgi skaista a-cappella mūzika- vācietis Karg-Ellert, un dream setting -maz dziedātāju, nu tā būtu izpaudusies un normāli parādījusies. Nesaprotu timingu. Tad vēl 500 eiro jāmaksā drošības nauda par manu Minsteres istabu, paldies LV centram, kuri ļauj maksāt pa daļām, kaut gan pat to pašlaik es nevaru iedomāties. Tad vēl īrnieki izdomājuši vākties ārā, atstājuši mani ar parādiem, par savu bankas kontu es Jums vispār nestāstīšu, un plusā man jākancelē cits projekts šajā ned. nogalē ar Studium Chorale un jāzaudē neesošā nauda, kaut gan.. šodien kaut kā pēc negulētām naktīm un vispār ārprātīgas vientulības un vakara uz ezera apziņas gribās mierīgi smaidīt, pat pasmieties - nav jau ko zaudēt, jo vienkārši nekā nav. :D Jaunas domas radušās par main subject, varbūt vispāŗ viss jāmaina, nēnu, nevajag mest nost dziedāšanu, bet..varbūt tomēr nelikt olas vienā groziņā. Tevis nav, ja tev nav balss, un tas ir traki, iespējams, PAR TRAKU
Viņš man parādīja savu māju, ak dieniņās, kaut Latvijā diriģenti tā dzīvotu.. konfidencialitātes nolūkā nestāstīšu Jums detaļās, taču, 4stāvi antīkā mājā pilnībā restaurēti ar Pikasso un Van Goga gleznu oriģināliem, flīģeli, vēl zeme klāt... Dieniņās, mani vecāki, es ceru, ka Jūs to no augšas redzat un ceru, ka palīdzēsiet man no šejienes nepazust.
Klausos Kate Bush un domāju par risinājumiem
Šādas situācijas nenāk tāpat vien, kaut kas no tā ir jāizsecina