Neskaitot to, ka gandrīz neviena diena nepaiet bez vēlmes sist galvu pret sienu un uzrakstīt lielai daļai apkārtējo uz pieres "pret stulbumu zāļu nav", koris "Balta" skatē ir ieguvis augstāko pakāpi un labāko novērtējumu vakardienas sieviešu koru grupā. Tas nozīmē tikai to, ka - ja pirms tam strādājām ar 3 dziesmām tā, it kā iestudētu nekad neapgūtu Mocarta rekviēmu, tad tagad koru karu finālam gatavosimies tā, lai mūs visas uzņemtu Vīnes operas korī. Un vakar es vēl biju tā, kura no sirds priecājās par labajiem rezultātiem, kamēr bija biedrenes, kuras vairs nespēja pat to. Tik tālu nu mēs esam: tu iegūsti labus rezultātus un tu vienkārši vairs nepriecājies, tev ir vienalga, tev ir pat riebums. Tik traki man vēl patiešām nav, un dodiet piecas skates, lai tikai nebūtu jādrukā studiju darbs. Es saprotu, ka jau kurā dienasgrāmatas ierakstā tiek kaut kas teikts "pret" šo visu, bet.. tas tikai liecina to, ka pilīte pa pilītei, un es atkal pa nopietno gribēšu izrauties. bet tagad.. sākam teorijas liešanu, kura nafig nevienu nepadara gudrāku, kur lielākā daļa rakstītā, manuprāt, ir tik pašsaprotamas lietas, un.. ar nedaudz nodziedātu, ne līdz galam izveseļotu balsi vienkārsi bliežam tālāk. Jo kuru gan tas interesē. Mūzika šajā visā pasākumā atrodas ja ne pēdējā, tad ļoti tuvu šai pēdējai vietai. Cik tad īsti var.. |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |