Carpe · Diem

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Nekas vairs nebūs, kā bija. Taču līdz manai saprašanai, ka tā tas ir, vēl nekas īsti nav aizgājis.
Visi zvana, izsaka līdzjūtības, tad notiek nelieli traģiskā notikuma apjausmas mirkļi, taču... pa lielam...
Rīt bēres. Nesaprotu, kāpēc sevi jāraudina. Kāpēc jāskatās uz tukša cilvēka ķermeni. Kāpēc vajadzīgas visas šīs ceremonijas un raudināšanās.
Šajā brīdī ir jādomā, lai mirušajam būtu labi, nevis pašiem kko, paši tak izdzīvos, ne velti palikuši uz zemes un iespējas turpinās. Ir jādomā, kā tam, mirušajam, nokļūt tur, kur ir labi. Tas ir vienīgais, kas mani pašlaik uztrauc. Lai tētim ir labi.
Esmu pie Priedes Kuldīgā. Būšu te visu vasaru. Grūtos mirkļos patiesi atklājas, kurš ir tavējais un kurš ne.
* * *

Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry