Pateikties un priecāties par mazām lietām, ticēt un nepadoties, tādi laikam ir tie izdzīvošanas stūrakmeņi, neatkarīgi no apstākļiem Nedaudz sirds nodreb par to, kādās ziepēs bijām 1941. gadā šajos jūnija datumos. Traki, ka ir paralēles ar šodienu, traki, ka mēs visi izkaisīti, tikai neliela atšķirība ir, ka es šo rakstu no mīksta dīvāna pašas izvēlētā stāvoklī, tikai noskatoties uz cietajiem vilciena krēsliem ceļā uz verdzību Vispār nesaprotu, kas tas ir ar mūsu Eiropas pusi. Nu nekad mēs nemākam/mums neļauj dzīvot normāli un brīvi. |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |