Pirmais brauciens uz Māstrihtu pēc divu mēnešu pārtraukuma pagāja bez starpgadījumiem, vienīgi ar pozitīvām emocijām. Nē, es viņu nesatiku. Man vienkārši bija mēģinājums jaunajiem projektiem- Mateja pasijai ar Studium Chorale un Lazy Sunday ar Raimondu. Bija izturami staigāt pa turieni un nesatikt, kājas vienīgi baigi noberztas, tā ir, ka jaunas, smukas kurpes. Vispār, tūlīt aties projektu jonis, un tieši ar to šis pavasaris arī būs īpašs. Es esmu pateicīga, ka nebūs jāsēž Antverpenē. Šo piektdien uz nedēļu uz Holandi, Māstrihtu un konči pa Holandi, pēc tam nedēļa Latvijā, un tad Parīze ar Eiropas kamerkori. Ziniet, šo gadu, šķiet, varēs izdzīvot. Nesaprotu, kurš ir tas, kurš to visu redz...