Ideālas dieniņas man bija: nodziedāju koncertā ar orķestri Lielajā Aulā (pēc augstskolas telpām novērtēju šādas zāles divtik..), jauki pasēdējām ar super cilvēkiem, un tajā vakarā tā kā radās doma, ka nevar tomēr brīvdienās rakstīt darbus un sēdēt pie datora, tad nu nokļuvām gan Ķengaraga promenādē, gan Ziemeļblāzmas atklāšanā, pa vidu 4. maijs krastmalā, kaifā par "Instrumentiem", - īsi sakot, tāds normāls divdiennieks kopā ar dēlu. Un pareizi ir - tas nekas, ka tagad viss ir atkal sakritis uz galvas (neviens man nelika studiju darbam sākt pievērsties tikai tagad), zato ir, ko atcerēties, un vispār dzīve ir tieši tā arī jādzīvo - mazāk apzinīguma, vairāk prieka.