Esmu atpakaļ Antverpenē. Gribās, lai nebūtu. Bet neteikšu neko daudz, negribu nevienu uztraukt, nav jau arī mirstamvainas, vnk nepatīkamas situācijas tā saucamajās -mājās-, haha, pēc Latvijas tiešām gribas smieties - Antverpene un mājas?? Stulbie saimnieki. Bet es apsolīju sev un savējiem cīnīties. Un, kad redzu tēti, vismīļāko tēti pasaulē, tik ļoti pārdzīvojot un mīlot mani, nevar vēl nepamēģināt. Galu galā, tikai viņa fantastiskās rīcības pēc es te vispār varu būt. Pēdējā tikšanās LV bija ar Eiženiju, ļoti sirsnīgi, nu kā cherry on the cake, ar viņu saprotos kā ne ar vienu. Mīļais tētis. Mīļie visi. Paraudāsim un laikam jau uz priekšu, kaut viņu dēļ. |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |