saprast, ka gandrīz 1/1 viss sakrīt ar jēdzienu mental abuse,
saprast, ka Dievs nav mazais bērns, iedodot man spēku pamest to Māstrihtu nafig,
saprast, ka, jā, joprojām neesmu pavisam tikusi tam pāri, un, come on, ir pagājuši 4 mēneši prom, no kuriem 3 reizes tāpat esam tikušies, ok, apstākļi ir savi - esmu viena ārzemēs, arī man kādreiz vajag komfortu un aizbraukt uz to kūrortu pie viņa, pie kamīna pasēdēt, vīnu iedzert, galvenais, blakus kādai dzīvai būtnei pagulēt ..labi apzinos, būtu šis viss shit noticis savās mājās, savā teritorijā, bez kaut kādas tur vientulības vai nedrošības, ar būtu vieglāk,
bet paklau,
mēs taču cīnamies. Un turpinām cīnīties.
Pārējie var turpināt sildīt dīvānus, good for you.
Taču VISLIELĀKAIS un sirdi sildošākais iemesls, kādēļ šie Ziemassvētki ir skaistākais periods pēdējā gada laikā , ir - MĀJAS. LAtvija. Tētis, draugi, Coffee Inn kafija, Rīgas centrs un Akmens tilts, kaķis, smaržojoša eglīte, sveces, apjēga, ka I opened 2 gifts this morning, those were my eyes.
Mīļš paldies par visiem manējiem un šo no sirds svētīgo Ziemassvētku laiku. Pēc visa mental madness būt šeit patiesi ir svētīgākais, kas var notikt