kā to, ka zb jau ārzemniekiem aizslēgtā Beļģija ar minimālajām iespējām, ja nerunā dačā vai tev nav kontaktu,
Holandē viss bija vienkāršāk, internacionālāk, un nevar teikt, ka mani neviens nebrīdināja,
no otras puses, visi tuvākie atbalstīja, ka jābrauc prom,
tikai,
man jau ir jādzīvo ar to nedrošību un nesajēgu par nākotni un atkal jāsāk viss no nulles.
Es gribu uz Šveici, bet tas tā.
Kopumā man ir visideālākais un mīļākais tētis, kurš ir padarījis šo visum par studijām ārzemēs saukto periodu iespējamu,
un ja ne sevis, tad viņa dēļ es turpināšu cīnīties. Viņš nepārdeva īpašumus un nekrāja gadiem naudu no Latvijas izsmiekla algām, lai viņa meita vienkārši tā padotos.
Jā, es izmantoju dažādus līdzekļus mērķu sasniegšanai /fotogrāfēšanās Roterdamā/, no kuriem vairāki ir tādi, par ko noteikti stāstīt mazbērniem ar mācību - Jūs gan tā nedariet,
taču,
es nesēžu, gaidot savu nāvi.
Varbūt miršu..
Bet tad vismaz pa ceļam uz sapni.
Antverpenē ir jauka draudzene Lili, vispār 40gadīga ķīniešu sieviete, vokāliste, kolēģe maģistros. Un, ja tev, eiropietim, liekas, ka ir grūta integrācija citā Eiropas zemē, paskatieties uz aziātu situāciju. Tad vēl ukraiņu meitene, bet negatīvisms bremzē, un ekstra negatīvismu ar visām jau esošajām problēmām man točna nevajag. Franču meitene ir forša, ceru uz tuvu kontaktu nākamgad,
kā arī Internations ballītes ir lieta, kuru vērts apmeklēt, viens baļļuks bija Hiltonā - tīri ilustrējumam, ka tas nav tikai sanākt un sadzert aliņu. Jauki komunicēt ar cilvēkiem, vienkārši ej klāt un runā, ne vienmēr ir nepieciešami dzīvei noturīgi kontakti, galvenais, ka tu vispār izbāz to savu degunu ārā un mēģini izveidot kaut ko no savas tā sauktās dzīves. Dziedāšanas skolotāja ir super, pēc katras stundas nedaudz atgriežas ikdienas Beļģijas dzīvē zudusī ticība lēmuma tur būt pareizumam, katru mēnesi arī notiek meistarklases no Eiropas, pasaules līmeņa māksliniekiem.
Jautājums, kā izdzīvot.
Saprotams, ka arī ar studijām vien vairs nepietiek, taču tā ir cita tēma. Jā, parādos ik pa reizītei Māstrihtā, jo jāuzspēlē Lazy Sunday koncerti, joprojām ļoti patīk spēlēt klavieres. Protams, Māstrihta ir silta arī ar to, ka gribas saņemt to devu mīļuma. Sieviete nav radīta būt viena, un nemēģiniet man iestāstīt pretējo. Ja mēģinu uz mūsu attiecībām skatīties tikpat viegli, kā to dara viņš, ir labi. Un vispār, Make love, it is good for you.
Daudz svarīgākas problēmas par mīlestību ir uzslāņojušās virsu, piemēram, finansiālais stāvoklis un tēva veselība, tā kā, nemuldiet, mīlestība/attiecības dzīvē nav pirmajā vietā. Pirmo/otro dala veselība ar naudu.
Ar laiku spilgti apstiprinās arī eksistenciālā nepieciešamība sevi radoši realizēt un ārprātīgais kaifs, kad esi mūzikā.
Tā būtu katastrofa, bez.
Kā tālāk? Da hren viņu zina, teiksim kā ir, bez stulbiem izskaistinājumiem.
Man ir jauna tuva draudzene Mirabela, rumāņu dziedātāja, satikāmies Eiropas kamerkorī un kopš septembra viņa ir mans tuvākais un lielākais atbalsts manās gaitās un skolotājs dzīves uztverē. Es esmu Antverpenē, un Viņa ir Berlīnē, tikusi internshipā ar vienu no pasaules labākajiem koriem, RIAS Kamerkori, un mēs sazināmies ikdienas caur pusstundu / stundu / vairāku stundu garām balss ziņām whatsappā. Viņa grib ticēt, ka viss izdosies, arī tad, kad es sen jau vairs ne.
PALDIES par internetu.
Gribēju jau teikt, ka jāraud jau tagad, zinot, cik grūti būs braukt uz vietu, kur neviens tevi negaida un esi absolūti viens, bet ,
Censties neuztraukties par problēmām, kuras vēl nav pienākušas, Tāds varētu būt tas moto nākamajam gadam.
PALDIES PAR VISU.