Cilvēki principā dalās divās grupās:
1) Tie, kuri redz;
2) Tie, kuri neredz.
Un šīs grupas vēl dalās sekojošās apakšgrupās:
Tie, kuri redz:
1) Redz, saprot, bet cer uz kaut ko, ka kaut kas mainīsies;
2) Redz, saprot, nonāk pie briesmīgiem secinājumiem un nelolo ilūzijas uz gaišāku nākotni;
un
Tie, kuri neredz:
1) Neredz, taču patiesībā redz, tikai cenšas izlikties, ka neredz un tas viņus neskar;
2) Patiešām neredz, jo neinteresējas, neuztver, ilgstošu laiku dzīvojot siltumnīcā un pierodot pie tās efekta.
1) Tie, kuri redz;
2) Tie, kuri neredz.
Un šīs grupas vēl dalās sekojošās apakšgrupās:
Tie, kuri redz:
1) Redz, saprot, bet cer uz kaut ko, ka kaut kas mainīsies;
2) Redz, saprot, nonāk pie briesmīgiem secinājumiem un nelolo ilūzijas uz gaišāku nākotni;
un
Tie, kuri neredz:
1) Neredz, taču patiesībā redz, tikai cenšas izlikties, ka neredz un tas viņus neskar;
2) Patiešām neredz, jo neinteresējas, neuztver, ilgstošu laiku dzīvojot siltumnīcā un pierodot pie tās efekta.
Vienai lielajai grupai, kontaktējoties ar otru, po žizņi radīsies ja ne ārējie, tad iekšējie konflikti (tie, kuri redz, spļaudīsies par tiem aprobežotajiem, kuri neredz un kuriem nekas, izņemot viņu dobīti, neinteresē, savukārt tie, kuri neredz, domās - ko tie redzošie var visu laiku pukstēt). Komunicējot savas grupas robežās jau situācija ir labāka, jo tu komunicē ar, vairāk vai mazāk, savējo - vai nu redzētāju, vai neredzētāju. Negribu lietot vārdu "akls", baigi traki skan.
Grūtāka dzīve ir tiem, kuri redz, nejēdzīgi daudz visādu aspektu, štukošanas, izlemšanas, bet vēsāka un veselīgāka sirdij tiem, kuri neredz.
Kurš esi tu, izdomā pats. Es laikam būšu tas 1. grupas 2. variants. Diemžēl