gaidīšu tevi uz jumta
kur tikai signāli lodā
ēdīsim treknas plūmes
tavā satelīta bļodā
ēdīsim plūmes
kauliņus spļaujot pār reni
zināšu aizvērtām acīm
par tevi par antverpeni
Tikko saslēdzās mana dzīve, i jumts (dzīvoju jumtā), i Antverpene un Dimiters, viņš jau pirms tam uzrakstīja, kā būs
Laimes kamols kaklā
paklausieties Ēdīsim plūmes, un paraudāsim aiz laimes kopā, ar karameļu latti rokā savā atpūtas krēslā Antverpenē
nezinot ITIN neko
bet nomirt
ir vienīgais sākums
laikam, ja?
pagaidām vēl biki pa dzīvi