Carpe · Diem

Mīļais tētis, mīļais, mīļais tētis,
es nesaprotu, kāpēc es tik labu cilvēku sev nelaižu klāt,
nē, es saprotu par enerģijas vampīrismu (neapzinātu, bet vienalga rezultātus izraisošu).. man, īpaši pēc pēdējās pieredzes ar vīrieti, ir absolūta iekšēja pretestība un anti-tolerance pret vājumu, taču.. vīrieši ir vīrieši, bet tēvs ir tēvs, tāds viens un vislabākais... cilvēks grib man palīdzēt, un es ar savu nīgrumu un kaut kādu nepārvaramu nevēlēšanos dalīties ar visu PATI visu bojāju,

par pašreizējo vienatni viņš tik precīzi " "Nav jau nekas briesmīgs, tikai nepierasti, un nezini, uz kurieni iet.."

tieši tā

viņš visu saprot, visu savu iespēju un milzīgās pieredzes robežās, es pat nekad neesmu pajautājusi, kā viņam īsti ir gājis,

kas es vispār esmu par cilvēku, ko es vispār sagaidu no pasaules....