Cik Rīga ir skaista.
Vispār pēdējā pusgada laikā tik daudz bijis emociju, raudāts, ka tagad, pat, ja saproti, ka nezini vairs, kur ir tavas mājas, nav vairs enerģijas par to raudāt, tik cerēt, ka nākotnē tās atradīsies. Nav īsti ne te vairs, kaut IR, un vienmēr būs liela daļa manas sirds, bet šo divu gadu laikā uzzināju, kā ir, kad sirds ir kur citur. Tagad atkal viss no jauna, jaunā valstī, un sirds kur... Dievs viņu zina, kur.
Bet Akmens tilts ir un paliek nepārejoša vērtība.
Vispār pēdējā pusgada laikā tik daudz bijis emociju, raudāts, ka tagad, pat, ja saproti, ka nezini vairs, kur ir tavas mājas, nav vairs enerģijas par to raudāt, tik cerēt, ka nākotnē tās atradīsies. Nav īsti ne te vairs, kaut IR, un vienmēr būs liela daļa manas sirds, bet šo divu gadu laikā uzzināju, kā ir, kad sirds ir kur citur. Tagad atkal viss no jauna, jaunā valstī, un sirds kur... Dievs viņu zina, kur.
Bet Akmens tilts ir un paliek nepārejoša vērtība.