Es biju plānojusi runāt ar viņu vien īsi pirms aizbraukšanas uz Latviju 13.jūlijā, taču dzīve ieviesa savas korekcijas, un kā lai atkal netic tam, ka ir kāds augšā, kurš zina labāk un kuram perfekts timings nav sveša lieta. Biju jau gatava beidzot gāzt ārā, cik smagi viss ir noritējis un ka braucu prom vien viņa dēļ, vopšem raudāt un kliegt, beidzot izteikt, kā sāp, taču tad man smuki sakārtoja galvu, un vispār viss aizgāja kaut kā tā.. šausmīgi skaisti atkal, viens otra rokās raudot, apskaujoties, viss tik mierīgi, bez kliegšanas, viņa rokām slaukot manas asaras un glaudot matus, "Tu atradīsi savu mīlestību, tev viss būs labi", teicu ES viņam, paijājot viņa plecu un tajā brīdī jūtoties tik neizsakāmi stiprāka un lielāka... kaut es biju tā, kura bija, kad zemāk jau vairs nav kur... Tad vēl atzinos mīlestībā, pilnīgi negaidīti, un tā. Māstrihta neapšaubāmi ir devusi skaistākos mirkļus dzīvē. Skaistākās tikšanās un skaistākās atvadas, bet mīļie, ja te ir tā, kas tad vēl būs priekšā? |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |