Atklāti sakot, es raudāju jau pašā sākumā. Pārlasu ierakstus un jau tad kur dziļi, dziļi, klusa, klusa balstiņa, ko milzīgās laimes dēļ gribēju noklusināt, bet kura jau parādījās asaru veidā, teica - nav šis viss pareizi...joop, cik daudz es jau toreiz raudāju...
Ko tik sliktu esmu izdarījusi iepriekšējā dzīvē, ka šitā jau otro reizi nesanāk?
Ko tik sliktu esmu izdarījusi iepriekšējā dzīvē, ka šitā jau otro reizi nesanāk?