Kā gribas psrs laikus, nemaz neiedomājies, ka vari kur aizbraukt, nafig vajag, sēdi turpat un cīnies. Nevis kā tagad visi esam izbārstīti ellē ratā, man, piemēram, ir grūti ar virspusējiem rietumeiropiešiem ar siltām sēžamvietām, a ko.. a ko? Atpakaļ varēs atbraukt vienmēr, bet reizēm šķiet, ka labāk ir, ka dzīve tev vnk nedotu izvēles iespējas. Ko es te runāju... smokoša cilvēka murgi, vakarnakt nudien likās, ka jāzaudē samaņa vienreiz |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |