Atsaucoties uz iepriekšējo ierakstu - tikai nepārprotiet. Tas, ka es tā uzrakstu, nenozīmē, ka man ir pietiekami daudz spēka un, jā, arī vēlmes, to visu ar viņu pārtraukt. Vismaz ne, kamēr es esmu. Kamēr es te esmu, ko pārtraukt būs neiespējami. Viņam ir pārāk liela loma manā dzīvē. Viņš ir tas, kas šajos divos gados man ir parādījis to, kas ir laime. Un jā, viņam, ne-pašpietiekamajam vīrietim, uzskatu, ir pilnīga taisnība: to be alone is no fun. Tu krāsojies kāda dēļ, tu pieņem lēmumus KOPĀ ar kādu, tu esi labāks, skaistāks, veiksmīgāks, jo tev ir degviela - tas kāds. Vismaz man tā ir bijis. Un tas viss ir dāvājis skaistāko, kas var būt. Kaut gan.. daudz kā skaista vēl ir arī priekšā. Es vienkārši esmu jauna un no Latvijas, un man viss liekas šausmīgi īpašs. Bet... es neesmu gatava neko pārtraukt, un ceru, ka laiks no šī brīža ies šausmīgi lēni un būs iespēja vēl BAUDĪT. |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |