Vakar, piektdienas vakarā, pēc ilgāka laika (ha, tikai pāris nedēļas bez nenormālās melanholijas) uznāca nu ja, melanholija, nu vientulība un tādas lietas, protams, ka it's all about him, tricināju Anastasiju, ka jāpieēdās, ("Nedzeru, nepīpēju, man nav vīra, a kas man cits atliek kā garšīgi paēst?" -Priedes citātu klade), ēšanas mirkļi tomēr ir terapija, ierāpos gultā, nu tik gulēšu, divas stundas neaizmigu un beigās pasūtīju neveselīgākās lietas possible uz mājām. Lai vienreiz miers. Kāpēc tik detalizēti rakstu par ko tik earthy stuff? A ko citu lai es rakstu? Par to, ka esmu ļoti pateicīga par visu, jums jau teicu, par vientuļajiem vakariem arī, nē, nu ir jau vēl visādas domas, bet.. Un, ja jums kaut ko ļoti gribas, izdariet vienreiz, lai pēc tam ir miers un var mierīgi iet gulēt, pat, ja pieēdies. Nākamajā dienā eksistē sporta zāle, milzīgs paldies par to arī!!! |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |