Piezvanīju Eiženijai, jau trešo reizi trīs dienās, milzu pateicība par viņu manā dzīvē, ka varam runāt un saprast viena otru.. nav viegla dzīve, ja tomēr ar lielāko daļu tā kontakta nav.. Pa to stundu, kamēr runājām, gāju no Barona ielas uz mājām, pa ceļam iegriežoties AB dambī, cik skaisti tur ir, jebkurā gadalaikā, arī tagad, tumsā, mitrā miglā, tik vien kā redz Rīgas un tiltu gaismas.. paskaties augšup debesu bļodā, kaut mazliet tomēr gribas ticēt, ka viss būs labi, taču, kamēr mēs ar L neizrunāsimies, nekā nebūs. Un kaut kādi karjeras jautājumi joprojām šķiet otršķirīgi.. Es zināju, ka mīlestība jebkurā gadījumā man ir un būs vissvarīgākais. Tai, starp citu, nav jābūt piepildītai. Tai vienkārši ir jābūt.. Beidzot tik tālu nu esam.. bijām arī pirms tam, man vispār ir sajūta, ka sevi atražoju, taču.. uzrakstīt nav izjust un saprast. izjust un saprast ir tad, kad piedzīvo. Nu, tā kā tagad. Mīlestībai nav jābūt piepildītai. Tai vienkārši ir jābūt.. Vienīgi, kā lai tagad visu izstrebj.. |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |