Eiropas kamerkoris, neko daudz te iemācīties nevar, arī projekta specifikas dēļ,
tagad dubulta mīlestība uz a-cappella kora mūziku, bet
no katra projekta var ko mācīties,
Un šī galvenais devums ir atklāt Bēthovenu, foršs diriģents, 27 gadi, pat man Bēthovens sāk likties interesantāks,
kā arī lieku reizi parunāt par to visu, kas notiek,
No Mannheimas un Minheni, tagad esam Nirnbergā,
un es nekur, nekur no viņa nevaru aizbēgt. Tikai tie brīži īsi pirms iziešanas uz skatuves, uz skatuves un ļoti īsi pēc tās ir normāli,
viss pārējais ir ārprāts,
un tā velkas jau gadu. Un, galvenais, patiesi nekur neaizbēgt.
Vakar raudāju, es gribu mājas, mieru, ģimeni,
tik tālu nu aizejošā gada laikā esam nonākuši.
Vispār gads bijis brīnišķīgs. Paliku Holandē. Ne jau Holandes dēļ. Ik pa brīdim gan visādi sīkumi atgādina par karjeru, ieraugot sevi kaut kādos koveros, sīkums, bet tik uzkrītošs atgādinājums vairākas reizes pāris dienu laikā,
bet tas viss, mīļie, ir bezvērtīgs,
ja nav mīlestības.
24 gadi un tik tālu nu esam. Baidos,ka tālāk būs vēl trakāk. Lai vai kā, 31. decembra vakarā esmu ellē ratā prom, mēģināšu sadzirdēt Bēthovenu, paldies par visu jau nu gan vajadzētu pateikt,
bet patiesībā visa šī haotiskā ieraksta galvenā doma ir tikai viena: izmisums.Kā Es gribu pie viņa...
tagad dubulta mīlestība uz a-cappella kora mūziku, bet
no katra projekta var ko mācīties,
Un šī galvenais devums ir atklāt Bēthovenu, foršs diriģents, 27 gadi, pat man Bēthovens sāk likties interesantāks,
kā arī lieku reizi parunāt par to visu, kas notiek,
No Mannheimas un Minheni, tagad esam Nirnbergā,
un es nekur, nekur no viņa nevaru aizbēgt. Tikai tie brīži īsi pirms iziešanas uz skatuves, uz skatuves un ļoti īsi pēc tās ir normāli,
viss pārējais ir ārprāts,
un tā velkas jau gadu. Un, galvenais, patiesi nekur neaizbēgt.
Vakar raudāju, es gribu mājas, mieru, ģimeni,
tik tālu nu aizejošā gada laikā esam nonākuši.
Vispār gads bijis brīnišķīgs. Paliku Holandē. Ne jau Holandes dēļ. Ik pa brīdim gan visādi sīkumi atgādina par karjeru, ieraugot sevi kaut kādos koveros, sīkums, bet tik uzkrītošs atgādinājums vairākas reizes pāris dienu laikā,
bet tas viss, mīļie, ir bezvērtīgs,
ja nav mīlestības.
24 gadi un tik tālu nu esam. Baidos,ka tālāk būs vēl trakāk. Lai vai kā, 31. decembra vakarā esmu ellē ratā prom, mēģināšu sadzirdēt Bēthovenu, paldies par visu jau nu gan vajadzētu pateikt,
bet patiesībā visa šī haotiskā ieraksta galvenā doma ir tikai viena: izmisums.Kā Es gribu pie viņa...