Starp citu, vakar apritēja tieši gads, nupat no sirds pasmaidīju par vakardienas ierakstiem,
Šodien pa dienu es nolēmu atkal priecāties par visu, gāju pār Māsas upi, fantastiski skaists 'apgaismojums', dabīgā Māstrihtas dienas saule, starp citu,
gāju garām Centre Ceramique, kur pirmo reizi dzērām kafiju (playlistē atskanēja The First Time I ever saw your face, nu kā tā var būt..), priecājoties par atrisinātu istabas jautājumu, tad vēl bija Eva, viņas dēļ jau arī tas viss sākās,
nu, protams, tas skūpsts, abiem esot totālā neizpratnē, kas notiek, domājiet, es vispār kaut ko sapratu, izņemot to, ka nu ir vakars!,
bet ziniet, dzīvē reizēm ir lietas, kas vienkārši notiek,
Re, kā rakstījos pirms gada.. jau gads... katru minūti, stundu, dienu, nu īsti riktīgi jau tas nav, bet ko sev padarīsi, kaut šodien, pēc gada, iekšējais lifts, ieraugot viņu uz ielas, nekas nemainās,
un,
lai vai kā tur būtu un būs,
paldies par visu.
Mīļo stundiņ,
PALDIES PAR VISU.