Protams, ka pārsvarā dzīvoju izmisumā, pēdējā laikā braukāju ar skrituļslidām līdz upei pie Māstrihtas robežas, pasēdēt/pagulēt uz soliņa, paskatīties debesīs, paklausīties ūdens šalkas, vārdu sakot, pie dabas, kaut kā ļoti tad to varenību var just, vismaz uz to brīdi paliek vieglāk. |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |