Es teikšu, kā ir: es dzīvoju starp milzīgu, milzīgu prieku un pateicību, ka esmu šeit, Māstrihtā, ka teju sāksies jaunais mācību gads, ka nākamgad beigšu šejienes konservatoriju, ka man ir skaists jumts virs galvas un rozes pagalmā, ka varu vakaros iet staigāt uz upi un skatīties tumšās debesīs, ka ir kāds, par kuru TĀ domāt un TĀ vēlēties, lai viņš savā dzīvē atkal atrastu laimi, un starp reizēm drausmīgu paranoju. Nu tā, ka, šķiet, jāmirst nost aiz neziņas par nākotni un cik ļoti sāpēs, ja tomēr būs lemts lūzt. Tādos brīžos uzlieku ausīs visus tos law of attraction, kaut šodien - turpceļā uz Vāciju jāraud, bet atpakaļceļā ausīs "I am that, I am", mēģinu ar sevi strādāt, ai, patiesībā viss ir tik ideāli, bet reizēm vienkārši pārņem ārkārtīgas bailes |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |