Es nezinu, bet manā pasaulē palēnām jau sāk parādīties tā robeža, kad šķiet, ka uz šī skaistuma un vienkāršības fona nekādas tur mocīšanās dabūt kaut kādus toņus vietā, katru mokot pa pusstundai un beigās tāpat, cik ilgi to meklē - tik ātri pazaudē, vienkārši neiztur kritiku. Saprotat? ABSOLŪTI NEIZTUR KRITIKU.
Beigās es tāpat vienmēr atgriežos pie šīs vienkāršības un, neskatoties uz pietiekami ilgu gadu skaitu, attīstot dzirdi, muzikālo erudīciju un vispār visu, ko vien var prasīt no viena topoša profesionāla mūziķa, es ANYWAY atnāku atpakaļ pie šīs nesamākslotības, un mani absolūti vairs neinteresē, kāds tur tonis vai kur man tad ir elpa, man ir vienalga, saprotat?
VIENALGA.
Varbūt tāpēc man klavierēs bija 10, bet dziedāšanā izvilkts 9, ne? Varbūt tāpēc, ka, spēlējot klavieres, es vienkārši skaisti spēlēju. Skaisti, nepsihojot, neuztraucoties, ir vietā vai nav, tonis vienkārši IR un VISS.
Kāpēc gan man vienkārši nepalikt pie šī "IR un VISS" un tomēr nepaskatīties vēl mazliet citos virzienos, lai cik biedējoši, tāli, nepazīstami un riskanti tas pašlaik neliktos..
Beigās es tāpat vienmēr atgriežos pie šīs vienkāršības un, neskatoties uz pietiekami ilgu gadu skaitu, attīstot dzirdi, muzikālo erudīciju un vispār visu, ko vien var prasīt no viena topoša profesionāla mūziķa, es ANYWAY atnāku atpakaļ pie šīs nesamākslotības, un mani absolūti vairs neinteresē, kāds tur tonis vai kur man tad ir elpa, man ir vienalga, saprotat?
VIENALGA.
Varbūt tāpēc man klavierēs bija 10, bet dziedāšanā izvilkts 9, ne? Varbūt tāpēc, ka, spēlējot klavieres, es vienkārši skaisti spēlēju. Skaisti, nepsihojot, neuztraucoties, ir vietā vai nav, tonis vienkārši IR un VISS.
Kāpēc gan man vienkārši nepalikt pie šī "IR un VISS" un tomēr nepaskatīties vēl mazliet citos virzienos, lai cik biedējoši, tāli, nepazīstami un riskanti tas pašlaik neliktos..