Var sekot sirdij un emocijām un beigās, iespējams, attapties pie sasistas siles vai pie iztērētiem resursiem, bet var sekot arī prātam, dabūt pamatu zem kājām un tad jau arī - ja ir pamats, var pasekot arī sirdij. Ar jau uzkrātiem resursiem, ar drošības sajūtu par to, ka, ja nesanāks, tev būs kaut kas, pie kā atgriezties, kaut kas drošs un pamatīgs - izveidots ar tīra prāta palīdzību. Bet sirdij.. tas viss ir tik nedroši. Nezinu, vai labi vai slikti, bet vienkārši nedroši.