Pietrūkst to vakaru, skaistāko manā dzīvē, tā rakstīju kaut kad, iepriekšējā brīvlaikā, arī tagad nāvīgi pietrūkst, taču padaru savus vakarus par tikpat skaistiem - es un AB dambis, katru vakaru aizminos līdz turienei, sēžu Daugavas krastā, vēroju vakara debesis, dažreiz liekas, ka atrodos lielas bļodas vidū. Mēģinu ticēt, ka viss mums izdosies. Debesis visskaistākās un neiedomājamākās tomēr ir Latvijā. |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |