Parīt braucu uz Latviju, šonakt pēc tikšanās staigāju pa silto Māstrihtu, aizgāju līdz vienam no tiltiem, kaut kāda baigā grūtsirdība, tad gāju pa ieliņām, apstājos, skatījos savā atspulgā skatlogā, apraudājos, ausīs Bocelli "Someone like you" , asaras gan aiz laimes, gan skumjām vienlaikus, atkal tās expectations,
tā, viss. Divas dienas,
trīs naktī, eju gulēt.